Viens vārds,
Ko velti tu man,
Paceļ mani debesīs
Un liedz uz zemes atgriezties.
Viens skatiens,
Ko velti tu man,
Mani spārno
Izteikt visu.
Viens pieskāriens,
Ko velti tu man,
Paliek neaizmirsts
Manā atmiņā mūžam.
--
Liktenis man piespēlēja iespēju,
Ko garām laist es nedrīkstēju.
Bet ne vienmēr cilvēki klausa
Liktenim savam - vienīgajam.
Katrs mirklis ceļā uz Likteni
Ir nozīmīgs.
Ja būsi pārāk lēns - nokavēsi.
Ja pārāk ātrs - palaidīsi garām.
--
Reiz satiku es Tevi,
Vasarā, kas bija.
Tā bija un izbija,
Tikai atmiņā manā palika.
Reiz domāju par Tevi,
Naktī, kas bija
Tik tumša un sapņaina,
Ka atmiņā man palika.
Reiz dzirdēju sapnī es Tevi,
Tas bija šonakt miega stundā,
Tu teici, lai rakstu vārdus šos,
Lai nekad neaizmirstu tos.
Tos, kas stāsta
Kas bijis reiz labs
Ar mani un Tevi.
--
Sirds lēni pukst ritmā,
Ko rada mūzika,
Lēni un rāmi,
Jo vēl tai nav iemesla traukties!
Šis nav īstais laiks…
Sirds sitas straujāk,
Straujais ritms
Liek elpot smagāk
Asaras acīs riest,
Kāpēc šis nav mans laiks?!
Sirds ir rāma,
Tai nav, kur steigties,
Jo laiks ir pienācis,
Man esi Tu!!!
Šis ir un būs mans laiks!
--
Pāris atziņas iz dzīves:
*Dzīve ir negodīga, un tajos brīžos ir vēlme pamest spēli, bet ir jāturpina spēle, ir jāpierāda, ka uzvarētājs esi tu!
*Kāpēc cilvēki neredz acīmredzamo, bet redz visādus mānekļus, kas nav taisnība?
*VISI visu vienmēr pasaki pareizi.
Bet ES visu vienmēr dzirdu nepareizi.
*Vienu brīdi liekas tā, bet ir savādāk. Otru brīdi liekas tā, kā ir savādāk, bet ir tā, kā likās sākumā.
*Bieži vien cilvēki dzird vārgu čukstu, bet nedzird izmisīgu kliedzienu!
*Ja tu kādu mīli, tad mīli tādu, kāds ir.. Un neparko necenties izmainīt, jo ja tu izmainīsi cilvēku, kuru tu mīli, tas vairs nebūs cilvēks, kuru tu iemīlēji..
*Tu sēdi un domā, kāpēc tā, un tad tu izdomā, ka tā ir pareizāk.
*Man patīk glabāt.. Vākt.. Un saudzēt atmiņas.. Jo tās vienmēr liek pasmaidīt.
*Es vēlos, lai nakts mani saēd.. Un lai no rīta es nepamostos ar kārtējo domu, ka diena būs pelēka un nekas vairāk. Es vēlos, lai dienas atkal ir gaišas un jautras.. Lai tās nav tādas, kā naktis.. Tumšas un domu pārpildītas.
*Ja tu būsi centies būt labs, cilvēki to atcerēsies ilgi un lolos, un ja tu pēkšņi izdarīsi, ko sliktu, viņi aizmirsīs par labo.. Atcerēsies tikai slikto.. Un tev būs jādara daudz labas lietas, lai tevi atkal uzskatītu par labu cilvēku.
*Izcilas melošanas spējas ir talants no dzimšanas, bet melot pareizajā laikā un vietā ir māksla, kura rodas gadiem dzīvojot melos..
*Ieklausies sacītajā. Ieklausies domā. Ieklausies klusumā. Un tu sapratīsi visu! Tev radīsies ideja. Tevi spārnos sapņi, tu kļūsi laimīgs. Bet varbūt gluži pretēji? Varbūt tas, ko tu dzirdēsi, varbūt tā doma, varbūt šis klusums sagraus tevi? - To zini tikai tu, neviens cits nezina.
*Es nebaidos no nāves, jo zinu, ka visiem kādreiz ir jāmirst. Un man ir vienalga.. Tas notiks rīt, parīt vai aizparīt. Jo šodien es dzīvoju, es varu iet, es esmu laimīga, es smaidu. :) Un tā tam būs būt. Un tie, kas baidās no nāves, tie nedzīvo.. Jo viņi ir pārāk aizņemti ar domāšanu par miršanu, ka aizmirst domāt par dzīvošanu.
*Viņas asaras spēj nogalināt,
Bet viņas smaids - atdzīvināt.
Tāpēc neapbēdināsim viņu.
Un lūgsim viņai smaidīt biežāk.
--
Mēģinājums rakstīt ar atskaņām:
Man ir viens sapnis,
Kur ir spainis.
Un divi cilvēki.
Man ir viena doma,
Un kad ir laba oma,
Es domāju
Par diviem cilvēkiem.
Un šie divi cilvēki,
Par brīnumu vai nē?!
Ik brīdi domā,
Ka būtu labā omā,
Ja būtu abi kopā.
--
Atvainojos, es aizrāvos.
[jā, es esmu iedomīga.]
Tēma: Man kabatā ir enerģija 10 dienām. 
Piektdiena Februāris 13, 2009 12:24 pm
